Svedvalodu zinadanas andrzej bagipipe

Paðlaik darba devçji arvien vairâk pievçrð uzmanîbu valodu zinâðanâm gan mûsu viesos, gan lietâs. Agrâk, pirmoreiz apgûstot valodu vai pat nezinot neko citu kâ vietçjo, bija svarîgi iegût tiesîbas uz jebkuru darbu. Paðlaik vienmçr ir ieteicams zinât vienu valodu tâdâ lîmenî, kas garantç pamata sarunu.

Poïu valodu prasmju lîmenis katru gadu pieaug. Jau pamatskolâs, kâ arî vidusskolâ un vidusskolâs ir sveðvaloda, ko mâca daþâs sveðvalodâs. Pçtîjumi râda, ka sievietçm, kas zina vairâk nekâ vienu valodu, ir vairâk nekâ 50% algas no darbiniekiem bez ðâdâm prasmçm. Ko var palîdzçt ðâdas valodas mâcîbas? Tad ir ïoti rentabls jautâjums, kas pastâv priekðmeta saturâ. Nu, biroja raþoðanâ (no baltâs apkakles sveðvalodas tiek izmantotas praktiski visâm iespçjamâm lietâm. Sâkot ar attiecîbâm ar attâliem klientiem, piegâdâtâjiem, saòçmçjiem vai raþotâjiem, dokumentu tulkoðana bieþâs attiecîbâs ar viòu kolçìiem, kas nav poïi, un tas kïûst arvien izplatîtâks mûsdienu pasaulç. Turklât valodu apguve ir nepiecieðama, ceïojot uz ârzemçm, parasti ir pietiekami, lai runâtu angïu, spâòu vai krievu valodâ, bet íînieðu, japâòu un korejieðu valodas kïûst arvien svarîgâkas, jo lielâkâ daïa produkcijas ir pârvietota uz Âzijas galu, tâpçc speciâlisti, kas zina ðîs valodas, ir noderîgi. Dokumentu tulkoðana ir ârkârtîgi svarîga, jo Âzijas raþotâji bieþi nezina angïu valodu, un viòiem jâtulko, lai parakstîtu lîgumus ar Rietumu saòçmçjiem. Apkopojot visu apkopoto informâciju, mçs ievçrojam tiesu, ka mçs pareizi mâcâm valodas, jo mçs ne tikai sapòojam un attîstâmies par jaunâm kultûrâm, bet pasaule ir atkarîga no tâ, kur mçs bûsim mazâki par cilvçkiem, kuri nezina valodas.